27.12.2023
“Lielākais izaicinājums? Vecākiem pašiem saprast, ka basketbols nevar būt pilnīgi viss dzīves saturs, un šo atziņu nodot bērnam. Svarīgi turpināt mācīties, interesēties par daudz ko citu. Par profesionāliem spēlētājiem kļūst ļoti maza daļa no tiem, kuri uzsāk basketbolista gaitas. Tomēr ir jādara tas, ko mīli – tas arī ir ļoti svarīgi.”
2023. gada nogalē turpinām papildināt iedvesmojošo Latvijas Jaunatnes basketbola līgas spēku stāstu grāmatu. Šoreiz piedāvājam Armanovu ģimenes pieredzi.
Armanovu ģimenē basketbols ir dzīvesveids – tam ir pakārtota lielākā daļa ikdienas, tam nākas ziedot arī daudz ko citu. Taču, kā iesmej tētis Aigars: “Par to, ko nākas upurēt, nekad nav bijis ne mazākās nožēlas. Mūsu ģimenē jau ir pieņemts plānot atvaļinājumu tikai tad, kad nav basketbola spēles.”
“Dēls pārstāv Salaspils sporta skolas komandu un 10 gadu laikā ir atcerēties spēles, kurās nav būts klāt. Mūsu ģimenē katram ļoti svarīgs ir visas ģimenes atbalsts ikvienā dzīves situācijā,” saka Kristiāna tētis. “Pirmajos gados, kad dēls sāka spēlēt LJBL, līdzjušana bija vēl interesantāka, jo bija izveidojusies vesela vecāku līdzi jušanas komūna. Taču ar katru gadu tā saruka.”
“Basketbols ir svarīgs ne tikai bērna un jaunieša fiziskajai attīstībai, bet darbojas arī kā platforma bērna audzināšanai. Caur bērnu visvairāk interesējošām nodarbēm vislabāk var nodot svarīgas vērtības. Basketbols ieaudzina veselīgu dzīves veidu, disciplīnu, sapratni, ka ar smagu darbu var panākt daudz. Iemāca būt līderim, sadarboties, cieņu pret treneri, komandas biedriem, skatītājiem, tiesnešiem. Basketbols ir kā mini skola dzīvei,” uzsver Aigars Armanovs.
Trenerim jaunieša attīstībā ir ļoti svarīga loma arī kā otrajam tētim vai mammai. “Vecāku attiecības ar treneri ir jāsāk ar jautājumu pašam trenerim – vai viņam ir nepieciešama kaut kāda veida palīdzība? Ar to sākas savstarpējās attiecības. Mūsu ģimenes gadījumā šīs attiecības ir ļoti ciešas, tās pat pārauga Salaspils lielās komandas attīstīšanā. Vecāku atbalsts treneriem var būt ļoti nozīmīgs, lai paveiktu lielus darbus.”
Teju katrs mazais basketbolists kādā mirklī ir domājis, ka savu dzīvi vēlas saistīt ar profesionālo sportu. Kristiāna vecāki šajā ziņā ir piesardzīgi un uzstāj, ka jaunietim pats svarīgākais ir iemācīt, ka dzīve nesastāv tikai no basketbola. Ir svarīgi turpināt mācīties, interesēties arī par citām lietām. Par profesionāliem spēlētājiem kļūst ļoti maza daļa no tiem, kas uzsāk basketbolista gaitas. Tomēr ir jādara tas, ko mīli – tas arī ir ļoti svarīgi.”
Novēlējums LJBL un basketbolam: “Basketbols ir latviešu sporta veids, mums tas padodas. Novēlām vēl palielināt audzēkņu skaitu, lai izdodas izaudzināt augsta līmeņa basketbolistus, kā arī izveidot plašāku bijušo basketbolistu komūnu, kam ir pareizas un sabiedrībai nozīmīgas vērtības!”
**
Novērtējam katru ģimeni, kas ir dalījusies ar sava basketbola stāsta lappusēm! Kas vēl nav paguvuši to izdarīt, vēl aizvien ir iespēja aizpildīt anketu. Arī nākošajā nedēļā iedvesmojošo stāstu grāmatā atšķirsim jaunu atvērumu, kurā ierakstīsim citas ģimenes stāstu.
