Spēks ir katrā ģimenē – Adriana, Roberta un Aleksandras pieredze

“Treniņi iemāca bērnam disciplīnu. Protams, reizēm var arī “paklīst” pa ielām, bet redzēt, ka bērns raujas uz treniņu – tas ir gandarījums un apstiprinājums, ka viss tiek darīts pareizi.”

Latvijas jaunatnes basketbola līgas iedvesmojošo 13 ģimeņu spēka stāstu sēriju noslēgsim ar Tukuma sporta skolas audzēkņu Adriana Kalniņa un Roberta Brenča un viņu mammas Aleksandras pieredzi.
Adrians basketbola gaitas uzsāka vecākā brāļa Roberta ietekmē. Vienmēr ir vēlējies līdzināties vecākajam, uz treniņiem dodas ar lielu atbildību. Treniņi ir četras reizes nedēļā un Adrians neizlaiž nevienu. Vienīgais iemesls neapmeklēt nodarbību ir slimība. “Mazākais pat atsakās no skolas piedāvātajām ārpus klases nodarbībām, lai tiktu uz treniņu basketbolā,” saka Aleksandra. Adrians vēl ir jāvadā uz treniņiem, savukārt Roberts jau brauc pats.

Vecākais brālis jau vairākus gadus papildus treniņiem tiesā spēles, un savas spējas jau pierādījis arī ārpus Latvijas robežām. Mamma atzīst: “Kopš Roberts ir pievērsies tiesāšanai, viņš aizvien vairāk domā, ka ar šo nodarbi varētu saistīt savu nākotni. Mājās aktīvi skatās un analizē citas spēles. Meklē kļūdas un pilnveido savas prasmes šajā basketbola jomā. Kad dēls tiesā, vienmēr esam pirmajās skatītāju rindās un jūtam līdzi.”

Ģimene ir kaislīgi līdzjutēji savai komandai – “BS Tukums/TSS”. “Mazākajam dēlam vēl nav tik daudz spēļu, kur varam aktīvi just uz līdzi, bet ejam un atbalstām lielo komandu. Mums tas ir svarīgi, jo tajā spēlē dēlu treneri un puikas var ņemt piemēru,” saka Aleksandra.

“Bērnam ir jājūt, ka vecāki viņu atbalsta. Domājam, ka bērnam arī ir svarīgi redzēt, ka vecāki ir tribīnēs. Protams, audzinot jaunos basketbolistus ir izaicinājumi – lielākais ir motivēt puišus, lai viņi turpina iesākto un pēc zaudējumiem nenokar galvu.”

Treniņi iemāca bērnam disciplīnu. “Protams, reizēm var arī “paklīst” pa ielām, bet redzēt, ka bērns raujas uz treniņu – tas ir gandarījums un apstiprinājums, ka visu daru pareizi,” saka mamma. “Lai bērns ar prieku dotos uz zāli, viņam ir jābūt labām attiecībām ar treneri.”

Novēlējums LJBL un basketbolam: “Spēks ir bumbās! Lai labi rezultāti ne tikai spēlēs, bet arī treniņos! Lai nezūd spars iet uz priekšu!”

Paldies ikvienai ģimenei, kas dalījās ar savu stāstu! 13 stāstu garumā ieguvām dažādas atziņas un pieredzes, kā katra ģimene izdzīvo laiku, kad tajā ienāk jaunais basketbolists.

Tiekamies citās LJBL aktualitātēs!