03.01.2025
Kā pēc iespējas racionālāk sekmēt jaunā basketbolista attīstību, kāpēc svarīgi trenēties ne tikai basketbola zālē, kādas ir tradicionālās kļūdas, no kurām vajadzētu izvairīties? “Ekselences centra” attīstības treneris sporta medicīnas un pētniecības speciālists Ivars Ikstens vērš uzmanību uz svarīgiem aspektiem jaunatnes basketbolā.
Progresam svarīgas gan organizētas, gan neorganizētas aktivitātes
KĀPĒC TAS IR SVARĪGI. Lai saskaroties ar agresīvu pretdarbību vissarežģītākajā spēles situācijā trāpītu bumbu grozā nepietiek tikai ar snaipera talantu – “mīkstu roku”. Visam basketbolista ķermenim jābūt sagatavotam un vispusīgi spēcīgam. Tas nav panākams īsā laikā, mērķtiecīgs darbs jāiegulda jau kopš padsmitnieka vecuma.
NE TIKAI BASKETBOLA ZĀLĒ. Basketbolā jādarbojas gan kājām, gan rokām, gan galvai. Tāpēc basketbolā nepieciešamo prasmju attīstībai noderēs nodarbības arī jebkurā citā sporta veidā. Jo īpaši svarīgi tas ir agrā bērnībā. Specializēties basketbolā ir ieteicams ne agrāk kā no 12 gadu vecuma. Līdz tam labumā ies viss – vieglatlētika, vingrošana, futbols utt. Arī vēlāk treniņu procesā būtu svarīgi pielāgot citu sporta veida elementus, kas ne tikai sekmēs censoņu attīstību, bet arī padarīs interesantāku treniņu procesu.
NE TIKAI SPORTA ZĀLĒ. Zinātniski pierādīts: jaunieša attīstībai ir svarīgas gan organizētas nodarbības* – treniņi un spēles –, gan neorganizētas aktivitātes** – pastaigas, fizisks darbs mājās, izkustēšanās kopā ar draugiem vai ģimeni. Lai enerģija un iztērētais laiks pārietu izaugsmē un jauniešu fizisko attīstību varētu uzskatīt par veselīgu, 15 gadu vecumā šīm nodarbībām jābūt attiecībā 2:1. Piemēram, standarta gadījumos četri treniņi un spēle nedēļā aizņem 450 minūtes. Tādā gadījumā neorganizētas aktivitātes nedrīkstētu būt īsākas par 225 minūtēm.
NE VIENMĒR VAIRĀK IR LABĀK. 15 gadu vecumā daudzi talantīgi basketbolisti cer un grib veidot nopietnu profesionālo karjeru, tāpēc meklē iespējas papildus treniņiem. Tas ir apsveicami, taču jāņem vērā, ka sportā kvantitāte automātiski nepāriet kvalitātē. Treniņus jāplāno racionāli, lai tie dotu maksimālu efektu un vienlaikus organisms un prāts netiktu pārslogoti, radot savainojumu un emocionālās izdegšanas riskus.
ZINĀTNES REKOMENDĀCIJAS. Organizētām fiziskām aktivitātēm nedēļā vajadzētu veltīt mazāk stundu nekā jaunieša vecums. Piemēram, 15 gadus vecam jaunietim maksimāli pieļaujamais organizēto aktivitāšu ilgums nedēļā būtu 14 stundas.
LATVIJAS REALITĀTE. Diemžēl lielā spēļu skaita dēļ talantīgākajiem jauniešiem organizēto aktivitāšu ilgums pārsniedz ieteicamās robežas. Primāri cieš jauniešu brīvais laiks, tas nozīmē, ka paliek mazāk laika iesaistīties neorganizētās aktivitātēs, mācīties, atpūsties. Sekundāri paliek mazāk laika arī treniņiem, kuros tiek slīpētas prasmes, kas palīdzēs justies labi pieaugušo vecumā vai dos panākumus profesionālā karjerā. Tāda disproporcija ilgtermiņā bremzē nevis veicina attīstību, neļaujot izmantot visu jaunieša potenciālu. Atkārtošos: ir vērts rūpīgi sekot līdzi spēļu skaitam, lai sabalansētu spēles ar pareizi organizētu treniņu un atpūtas procesu. Te jābūt kopīgai treneru un ģimeņu atbildībai.
Nākamreiz – par jauniešu vispusīgu attīstību!
***
* Organizēta fiziskā aktivitāte – process prasmju, iemaņu un spēju iegūšanai, saglabāšanai un pilnveidošanai sportā, kas organizēts ar pieauguša cilvēka līdzdalību (treneris, vecāki utt.).
** Neorganizētas fiziskā aktivitāte – process prasmju, iemaņu un spēju iegūšanai, saglabāšanai un pilnveidošanai sportā, kas organizēts ar jaunieša iniciatīvu. Pieaugušais var palīdzēt ar ekipējuma un infrastruktūras organizēšanu, bet neiesaistās aktivitātes procesa organizēšanā.
*** Sacensības – organizēta fiziskā aktivitāte labāko sportistu vai komandu noteikšanai. Pie sacensībām nepieskaita treniņa laikā organizētās spēles.
Sērijā “Jauniešu basketbols – kam pievērst uzmanību” 1. daļa šeit.
Gan basket.lv, gan raidieraksts “Basketstudija 2+1” ir atvērti idejām, diskusijām un galvenais – risinājumu piedāvājumam.
