14.05.2026
Ekselences centra programmā treniņi neaprobežojas tikai ar svaru zāli vai basketbola laukumu. Iesaistītie jaunieši papildus fiziskajām un tehniskajām spējām regulāri pilnveido mentālo sagatavotību. Interese ir liela, dzirdamas pirmās atsauksmes un vērojami pirmie rezultāti.
Par jauniešu progresu mentālajā sagatavotībā, attieksmi pret šādiem treniņiem, kā arī ikvienam noderīgiem praktiskiem jautājumiem cīņā ar uztraukumu un spriedzes pilnām dzīves situācijām runājām ar Ekselences centra programmas mentālās sagatavotības treneri Aleksandru Astafičevu.
Jauniešu progress mentālās sagatavotības ziņā
Jūtams, ka trīs sezonu laikā jaunieši mentālās sagatavotības ziņā ir būtiski attīstījušies, pirmkārt jau izpratnes līmenī. Ieguvuši precīzāku priekšstatu par to, kas ir psiholoģiskā sagatavotība, kāds ir process un cik daudzveidīgas ir prasmes, kas to veido.
Sākumā tas šķiet kaut kas abstrakts, bet pakāpeniski jaunieši saprot, ka ar konkrētām metodēm, tehnikām un pieejām ir iespējams reāli ietekmēt savu sniegumu, palīdzēt sev sarežģītās situācijās, kā arī stabilāk parādīt savas prasmes gan treniņos, gan sacensībās.
Viena no metodēm ir dažādās elpošanas tehnikas, kas palīdz nomierināties un atgūt fokusu pēc kļūdas.
Jaunieši visvairāk ir auguši sevis apzināšanā. Daudz labāk saprot savas domām, emocijas un reakcijas, sāk saprast, kā tas viss ietekmē viņu darbības laukumā.
Pašizpratne ir ļoti svarīgs solis, jo bez tās nav iespējams mērķtiecīgi attīstīt mentālās prasmes.
Jauniešu atsauksmes par mentālajiem treniņiem
Interese par treniņiem bijusi neviltota. To var redzēt gan pēc iesaistes nodarbībās, gan pēc tā, kā viņi dalās ar saviem piemēriem no spēlēm, treniņiem un pat ikdienas situācijām. Tas parāda, ka šīs tēmas viņiem rezonē, ka viņi redz praktisku vērtību tajā, ko dara.
Svarīgs aspekts ir arī darbs ar treneriem. Bieži vien pārrunājam spēlētāju situācijas un meklējam kopīgus risinājumus, kā viņiem palīdzēt. Ļoti pozitīvi, ka mūsu – mentālās sagatavotības treneru – novērojumi par jauniešu mentālo sagatavotību pārsvarā sakrīt ar treneru redzējumu. Tas nozīmē, ka darbojamies vienā virzienā un tas būtiski pastiprina kopējo efektu.
Latvijā arvien vairāk sporta speciālistu, sportistu un arī jauno sportistu vecāku sāk apzināties mentālās sagatavotības nozīmi. Arvien biežāk mentālā sagatavotība tiek iekļauta treniņu plānošanā un tiek piesaistīti speciālisti, kas noteikti ir ļoti pozitīvs signāls nākotnei.
Zaudējums kā pieredze un vērtīga informācija
Gatavojoties spēlēm un darbā ar zaudējumu pārdzīvošanu, galvenais uzsvars tiek likts uz domāšanas maiņu. Mācam jauniešiem skatīties uz zaudējumu nevis kā uz neveiksmi, bet kā uz pieredzi un vērtīgu informāciju.
Katrā spēlē ir gan kļūdas, gan labas epizodes un svarīgi iemācīties izdarīt pareizus secinājumus. Jau redzam, ka šī pieeja sāk nest rezultātu – jaunieši labāk izprot spēli, pamazām nāk arī pirmās uzvaras, kas vēl vairāk stiprina pārliecību par procesu.
Individuāla pirmsspēles rutīna kā viens no svarīgākajiem elementiem, gatavojoties spēlēm
Pirmsspēles rutīna ir viens no svarīgajiem elementiem, lai sagatavotos spēlei un veiksmīgi tiktu galā ar stresu.
Katram sportistam ir noderīgi izveidot savu rutīnu vai rituālu, kas palīdz ieiet spēles režīmā un mazināt lieko spriedzi. Tajā var iekļaut dažas vienkāršas, bet efektīvas tehnikas.
Pirmkārt, elpošanas vingrinājumus, kas palīdz nomierināt ķermeni un pārvietot fokusu no traucējošām domām uz tagadni. Piemēram, ieelpa caur degunu 4 sekundes, tad neliela pauze un izelpa caur muti 6 sekundes. Parasti šādi elpojot 1-2 minūtes ķermenis sāk nomierināties un fokuss kļūst stabilāks.
Otrkārt, pašrunas frāzes vai atslēgas vārdi (piemēram, nākamā epizode, atpakaļ spēlē u.tml.), kas fokusē uz konkrētām darbībām.
Treškārt, pozitīvas pieredzes atcerēšanās – situācijas, kurās jau ir izdevies nospēlēt labi.
Fokuss uz to, ko var ietekmēt konkrētajā brīdī
Fokusa noturēšana spēles laikā lielā mērā ir saistīta ar spēju palikt tagadnē.
Spēlētāji bieži iestrēgst pagātnē, domājot par kļūdām, vai arī aizskrien nākotnē, domājot par sasniedzamo rezultātu. Vienlaikus enerģija bieži tiek tērēta apstākļiem, kurus nav iespējams kontrolēt, piemēram – tiesnešiem, pretiniekiem vai skatītājiem. Tāpēc viens no galvenajiem principiem ir fokusēties uz to, ko var ietekmēt konkrētajā brīdī.
Lai šīs prasmes darbotos spēlē, tās ir jātrenē ikdienā. Te ļoti palīdz regulāras koncentrēšanās prakses, piemēram, īsas meditācijas, kurās uzmanība tiek pievērsta elpošanai vai sajūtām ķermenī. Tas trenē spēju pamanīt, kur aiziet uzmanība un atgūt to atpakaļ.
Efektīvs rīks ir vizualizācija – iztēloties sevi dažādās spēles situācijās. Jo vairāk spēlētājs ir “izdzīvojis” situācijas galvā, jo mierīgāks un pārliecinātāks viņš jūtas reālajā spēlē. Vizualizācijas laikā smadzenes lielā mērā aktivizē tos pašus procesus, ko reālajā darbībā/situācijā, tā trenējot lēmumu pieņemšanu un kustību izpildi. Jo vairāk spēlētājs iztēlojas konkrētas situācijas, jo pazīstamākas tās kļūst, un spēlē viņš jūtas mierīgāks un pārliecinātāks.
Kļūdas – neizbēgama attīstības procesa daļa
Domāšanas maiņa no “nedrīkst kļūdīties” uz “drīkst mācīties” sākas ar attieksmi pret kļūdām.
Kļūdas ir neizbēgama attīstības procesa daļa, tās ir visiem, arī augstākā līmeņa sportistiem. Atšķiras tas, kā uz tām reaģē. Labākie spēlētāji kļūdu uztver kā informāciju un signālu, pie kā vēl jāpiestrādā. Tieši šāda pieeja ļauj ilgtermiņā kļūt labākam.
3 zelta likumi pirms play-off:
Pirmais – fokusējies uz to, ko vari kontrolēt, nevis uz rezultātu vai ārējiem apstākļiem.
Otrais – nākamā epizode ir svarīgāka par iepriekšējo neatkarīgi no tā, kas tikko notika; galvenais ir tas, ko tu dari tālāk.
Trešais – izbaudi procesu! Tā ir spēle un ļoti bieži tieši brīdī, kad sev atļauj spēlēt, nevis tikai domā, kā izvairīties no kļūdām, spriedze samazinās un sniegums uzlabojas.
