15.01.2025
Skaudrā statistika liecina, ka no desmitiem tūkstošiem bērnu, kas sāk trenēties basketbolā, tikai daži vistalantīgākie, veselīgākie un motivētākie kļūs par profesionāļiem. Absolūti lielākajai daļai basketbols būs tikai svarīgāka vai mazāk svarīga blakus nodarbe. Kā izdarīt tā, lai basketbols un tā vide kļūtu par draugu un sabiedroto, nevis kavēkli ceļā pēc citiem dzīves mērķiem?
Par to “Ekselences centra” attīstības trenera sporta medicīnas un pētniecības speciālists Ivara Ikstena pārdomu un ieteikumu noslēdzošajā daļā.
Personības veidošana svarīgāka par LJBL tituliem
JAUNATNES SPORTA SOCIĀLĀ FUNKCIJA. Aktīvs dzīvesveids ir svarīgs ikvienam bērnam un jaunietim, neatkarīgi no talanta līmeņa. Spēlēt, attīstīt prasmi uzvarēt un ar godu pārdzīvot zaudējumus ir ne tikai interesanti, bet arī ļoti noderīgi personības attīstībai.
JAUNATNES SPORTA SISTĒMAS ATBILDĪBA. Te vēlreiz jāatgriežas pie jautājuma par optimālo spēļu skaitu. Spēlēs slodze starp komandas dalībniekiem sadalās nevienmērīgi. Labākajiem un talantīgākajiem tās bieži ir par daudz, radot neveselīgu pārslodzi. Mazāk meistarīgajiem – nepietiekama, apslāpējot vēlmi turpināt nodarboties ar basketbolu un, kas zina, varbūt atņemot basketbolam kādu labu spēlētāju, kura talants pa īstam uzplauktu lielākā vecumā nekā vienaudžiem.
Ja komandai ir liels spēļu skaits, tie jaunieši, kas spēles laiks ir mazs, arī kopumā pārāk maz nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, jo tam vienkārši nav laika vai vēlmes. Piedevām, jaunatnes spēles lielākoties notiek brīvdienās, arī tālu no mājām, samazinot citām saturīgām nodarbībām un atpūtai pieejamo laiku. Pārlieku ilgi uzturoties vienā vidē jaunietis sašaurina redzesloku un neattīsta daļu savas personības potenciāla.
VAJADZĪGAS POZITĪVAS EMOCIJAS. Katra sezona sākas ar lielām cerībām, pozitīvām emocijām un milzīgu enerģiju, tāpēc nav patīkami pavasara pusē novērot, ka bērni laukumā ir apātiski un vairs nepriecājas par uzvarām. Tas liecina, ka kaut kas darīts pārāk daudz vai nepareizi.
TRENERA LOMA. Treneri jaunajiem sportistiem ir kā otrie vecāki, tāpēc trenerim nav jākoncentrējas tikai uz sportiskajiem mērķiem – punktiem un uzvarām. Vēl svarīgāka ir personību veidošana. Šķietami nejauša saruna par dzīvi, gaitām ārpus basketbola var ļoti būtiski ietekmēt audzēkņu motivāciju un disciplīnu. Tas jāapzinās un jāizmanto. Iegūstot uzticēšanos, trenerim būs vieglāk iemācīt arī basketbola prasmes.
Zinātne ir izpētījusi, ka jaunieši no treneriem galvenokārt sagaida cieņu un iedrošināšanu. Ka treneris būs pozitīvs piemērs spēs jaunieti uzklausīt un dos jaunas zināšanas ne tikai par sportu.
MEKLĒJOT PAREIZĀS ATBILDES. Profesionālajā sportā valda princips “uzvara par katru cenu.” Jauniešu sportā svarīgākām jābūt citām vērtībām, tāpēc ir vērts katram atrast savu atbildi uz sekojošiem jautājumiem.
Vai arī jauniešu sportā uzvara ir svarīgāka par bērnu un jauniešu vēlmi kustēties?
Vai labs treneris ir tas, kurš visu laiku uzvar ar piecu spēlētāju rotāciju vai arī tas, kurš spēj iesaistīt vairāk jauno censoņu?
Kā jaunieša apsēstību ar basketbolu sabalansēt ar personības attīstību?
Varbūt, piemēram, līdz U14 vecuma grupai apbalvot nevis LJBL turnīra uzvarētājus, bet gan komandas, kurās ir audzēkņi ar vislabākajām sekmēm mācībās un lielāko aktivitāti brīvprātīgo darbā?
Ko jaunietis vēlas sagaidīt no trenera: Top 5
* Cieņu un iedrošinājumu
* Pozitīvu piemēru
* Skaidru un konsekventu komunikāciju
* Zināšanas par sportu
* Cilvēku, kurš uzklausa
Visek, Amanda J. Et. Al., “Fun Integretion theory: Towards Sustaining Children and Adolescents Sport Participation “Journal of Physical Activity & Health”, 2014
Ivara Ikstena viedokļu rakstu sērijas “Jaunatnes basketbols – kam pievērst uzmanību” 1. daļa, 2. daļa un 3. daļa.
Gan basket.lv, gan raidieraksts “Basketstudija 2+1” ir atvērti idejām, diskusijām un galvenais – risinājumu piedāvājumam.
