Spēks ir katrā ģimenē – Jonaišu ģimenes stāsts

“Jāļauj bērnam piepildīt viņa paša sapņus un vēlmes, nevis uzspiest savus.”

Jau trešo nedēļu šķiram lappuses mūsu iedvesmojošo stāstu grāmatā. Šajā nedēļā tiekamies ar Jonaišu ģimeni, kas pirms dēla 7 gadu vecumā izteiktās frāzes: “Gribu trenēties basketbolā!” pat nenojauta, cik ļoti dēla vēlme mainīs ģimenes dzīvi un arī ikdienu.

Jonaišu ģimenē pirms dēla Edvarda (titulattēlā no labās puses pirmais) visi cilvēki ar sportu bija uz “Jūs”. Kopējais ģimenes ceļš sportā sākās kopā ar dēla ceļu basketbolā. Šobrīd, augot kopā ar dēlu, arī vecāki ir apguvuši basketbola terminoloģiju, noteikumus un, sekojot lielā brāļa pēdās, arī jaunākais brālis ir sācis trenēties.

“Edvards pārstāv Liepājas sporta spēļu skolu un jau no paša sākuma esam bijuši aktīvi līdzjutēji. Tagad vairs pat īsti nav diskusiju – brauksim atbalstīt vai nē. Pa visiem gadiem, kopš Edvards spēlē basketbolu, uz vienas rokas pirkstiem varam saskaitīt spēles, kurās kāds no mums nav bijis klāt. Papildus izveidojies arī vecāku bariņš, kas dodas uz visām spēlēm. Tradīciju gan vēl nav, bet ir bijuši saliedēšanās pasākumi, kas ir lieliska iespēja iepazīt vienam otru un stiprināt komandas garu,” teic mamma Ilze.

Jau no pašiem basketbola ceļa pirmsākumiem vecāku ikdiena ir pakārtota dēla sportiskajām gaitām, bet, kā teic mamma Ilze Jonaite: “Tā ir mūsu izvēle būt klātesošiem. Tas ir neatsverams piedzīvojums un gandarījums vērot, kā no mazā pirmklasnieka, kurš pirmo reizi devās uz treniņu, aug jaunietis, kurš šogad izmēģināja savus spēkus Latvijas U15 izlases kandidātos.”

Ģimene nenoliedzami ir liels atbalsts. Apzinoties, ka nevienam nav iepriekšējas basketbola vai sporta pieredzes, profesionālajā attīstībā pilnībā uzticas treneriem un neiejaucas treniņu procesos. Kā atzīst mamma Ilze: “Varbūt tā ir labāk, jo dēls savu ceļu basketbolā veido pats, balstoties uz savu pieredzi, kļūdām un panākumiem.”

Papildus spēlēm un treniņiem dēls aktīvi tiesā spēles. “Edvardam patika spēļu laikā aktīvi diskutēt ar tiesnešiem un nepiekrist viņu lēmumiem. Viņam tika izteikts piedāvājums iesaistīties tiesnešu skolā.” Tā ir lieliska iespēja jaunajam basketbolistam saprast šo spēli no tiesnešu skatu punkta, apgūt detalizētāk visus noteikumus un spēles nianses.

Nenoliedzami, audzinot jauno basketbolistu izaicinājumu ir daudz un vislielākie ir saistīti ar emocionālo pusi – atbalstīt pēc zaudējumiem un neveiksmēm, atrast piemērotāko brīdi, kad pateikt uzmundrinošus vārdus.

“Atviegloti varu teikt, ka visos deviņos gados nav bijis neviens brīdis, kad dēlam būtu zudusi motivācija turpināt trenēties. Gluži otrādi, ne reizi neesmu dzirdējusi, ka negrib iet uz treniņu, apnicis… Pats dēls lepojas ar savu individuālo rekordu – šo 9 gadu laikā nav izlaidis nevienu spēli!” tā mamma Ilze. “Protams, ka basketbola treniņi, nometnes ir ieguldījums. Ģimenes budžetu vēl diezgan bieži samazina kārtējo basketbola apavu nepieciešamība, jo gan kājas izmērs mainās pa mēnešiem, gan arī mode. Bet, lai vai kā, tas ir ieguldījums dēla nākotnē.” Vecāki mēdz nosmiet: “Kad dēls būs NBA, varēs mums finansiāli palīdzēt.”

Jūsu novēlējums LJBL un basketbolam: “Lai Latvijā daudz jauno basketbolistu, kuriem “deg” acis un sirds par to, ko viņi dara un daudz ģimeņu, kuras jūt līdzi par bērnu, komandu un Latviju!”

Nākamajā nedēļā pāršķirsim jaunas iedvesmojošo stāstu lappuses jau ar citas ģimenes stāstu. Paldies katrai ģimenei, kas ir dalījusies ar sava basketbola stāsta lappusēm! Kas vēl nav paspējuši dalīties ar savu stāstu, vēl aizvien ir iespēja aizpildīt anketu šeit.